Igaunijas-Latvijas pārrobežu

29.05.2025

2 PO zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomika, klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām, risku novēršana un pārvaldība un ilgtspējīga mobilitāte pilsētvidēs;

3.Ilgtspējīga un noturīga programmas teritorija

EE-LV00250

Pārrobežu gruntsūdeņu resursu un no tiem atkarīgo ekosistēmu aizsardzība no ekstremāliem klimata notikumiem un piesārņojuma, izmantojot reāllaika monitoringu un digitālos avotus

HydroScope

7

878966

1098707.5

Gruntsūdeņi ir vitāli svarīgs resurss dzeramajam ūdenim, lauksaimniecībai un ekosistēmām Igaunijā un Latvijā. Tomēr to ilgtspējīga apsaimniekošana saskaras ar ievērojamām problēmām, tostarp piesārņojumu no lauksaimniecības noteces, klimata pārmaiņu ietekmi un nepietiekamām monitoringa sistēmām. Šo problēmu risināšanai nepieciešami inovatīvi risinājumi un cieša sadarbība, jo abas valstis sniedz savstarpēji papildinošu pieredzi un ir apņēmušās aizsargāt gruntsūdeņu resursus un no tiem atkarīgās ekosistēmas. Iepriekšējie Interreg Igaunijas un Latvijas projekti GroundEco un WaterAct identificēja kritiskas nepilnības, kas kavē efektīvu gruntsūdeņu apsaimniekošanu un no gruntsūdeņiem atkarīgo ekosistēmu aizsardzību. Reāllaika datu trūkums par gruntsūdeņu līmeni un kvalitāti neļauj abu valstu pašvaldībām atklāt un reaģēt uz ekstremāliem klimata notikumiem vai piesārņojumu. Monitoringa sistēmas balstās uz lēnu, retu datu vākšanu, bieži vien ar mēnešiem ilgu kavēšanos, padarot savlaicīgu iejaukšanos neiespējamu. Tā kā klimata pārmaiņas pastiprina šos riskus, pašvaldībām ir nepieciešama tūlītēja piekļuve praktiski izmantojamiem, interpretētiem datiem, lai aizsargātu dzeramo ūdeni un tādas ekosistēmas kā ezeri, upes un mitrāji. HydroScope projekts risina šīs nepilnības, izstrādājot reāllaika lēmumu pieņemšanas platformu. Šī platforma integrēs telemetrijas datus, mašīnmācīšanās modeļus un ekoloģisko informāciju, lai pašvaldības varētu paredzēt un proaktīvi reaģēt uz sausumu, piesārņojuma riskiem un ekosistēmu degradāciju. Reāllaika datu trūkums par gruntsūdeņu līmeni un kvalitāti neļauj abu valstu pašvaldībām atklāt un reaģēt uz ekstremāliem klimata notikumiem vai piesārņojumu. Monitoringa sistēmas balstās uz lēnu, retu datu vākšanu, bieži vien ar mēnešiem ilgu kavēšanos, padarot savlaicīgu iejaukšanos neiespējamu. Tā kā klimata pārmaiņas pastiprina šos riskus, pašvaldībām ir nepieciešama tūlītēja piekļuve praktiski izmantojamiem, interpretētiem datiem, lai aizsargātu dzeramo ūdeni un ekosistēmas, piemēram, ezerus, upes un mitrājus. HydroScope īstenos pilotprojektus, lai pārbaudītu un pilnveidotu savus risinājumus šo mērķu sasniegšanai. Monitoringa akās tiks uzstādītas telemetrijas sistēmas, kas nodrošinās nepārtrauktus reāllaika datus par gruntsūdeņu līmeni un citiem parametriem. Avotos tiks uzstādītas digitālās monitoringa iekārtas, kas mērīs izplūdes ātrumu un ūdens kvalitātes parametrus, lai sniegtu agrīnus brīdinājumus par piesārņojuma riskiem. Šos centienus papildinās mazināšanas pasākumi, tostarp buferzonas, erozijas kontrole un avotu atjaunošana, tieši uzlabojot ekosistēmas veselību un noturību. Balstoties uz GroundEco un WaterAct panākumiem, HydroScope uzsver reģionālo sadarbību, lai risinātu kopīgas gruntsūdeņu problēmas. Saskaņojot metodoloģijas, izmantojot pieredzi un apkopojot resursus, Igaunija un Latvija cenšas izstrādāt inovatīvus risinājumus, kas risina vietējos jautājumus un kalpos kā ilgtspējīgs gruntsūdeņu apsaimniekošanas modelis. Projekta rezultāti nodrošinās ilgtermiņa ieguvumus, tostarp tīrāku ūdeni, veselīgākas ekosistēmas un lielāku noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.

01.09.2025

31.08.2028